Ebreju eshatoloģijas pārdefinēšana

Kā apspriests iepriekšējā sadaļa, kad Jēzus sāka savu kalpošanu, jūdu domās jau bija iedibināti šādi jēdzieni; lai gan to patiesā būtība un pat viņu esamība, turpināja būt nopietnu strīdu jautājums:

• Sheol – Mirušo vieta.
• Ābrahāma klēpī – vieta, kur taisnīgie ebreji varēja gaidīt savu augšāmcelšanos.
• Gehenna – Dievišķās atmaksas vieta, kam sekos vai nu galīgā augšāmcelšanās, vai
• Otrā nāve – iznīcība vai pastāvīgas nāves stāvoklis.

Šie termini tika lietoti Jēzus un apustuļu mācībās, un tika pārnestas uz grieķu Jauno Derību: bet lasītājam jāņem vērā, ka viņu NT nozīmes ir tās, ko definējis Jēzus; un daži aspekti būtiski atšķiras no ebreju kolēģiem. Daži vecāki tulkojumi angļu valodā, piemēram, “Atļauts’ (vai "Karalis Džeimss") Versija, deva priekšroku nesaglabāt ebreju vārdus ‘Sheol‘ un ‘Gehenna‘ - tā vietā izmantojot to pašu vārdu, ‘elle,’ abiem – turpretī lielākajā daļā mūsdienu angļu tulkojumu ir saglabāti ebreju vārdi. Abām pieejām ir savas problēmas, kā lasītāji mēdz šos terminus interpretēt ebreju gaismā, Grieķu un citas kultūras tradīcijas, kas var ļoti atšķirties no paša Jēzus mācības.

Tāpēc mēs sāksim, skatoties uz Jēzu’ šo priekšmetu ārstēšana…

Sheol un Ābrahāma krūtis

Līdzībā par bagāto vīru un Lācaru, Jēzus runā par Sheol (grieķu valoda: ‘Hades").

Gadījās, ka ubags nomira, un ka eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātais vīrs nomira, un tika apglabāts. Hadesā, viņš pacēla acis, atrodoties mokās (G931), un ieraudzīja Ābrahāmu tālumā, un Lācaru viņa klēpī. Viņš raudāja un teica, ‘Tēvs Ābrahāms, apžēlojies par mani, un sūtiet Lācaru, lai viņš varētu iemērkt pirksta galu ūdenī, un atdzesē manu mēli! Jo es esmu mokās (G3600) šajā liesmā (G5395).’ “Bet Ābrahāms teica, ‘Dēls, atceries, ka tu, jūsu dzīves laikā, saņēma jūsu labās lietas, un Lācars, līdzīgā veidā, sliktas lietas. Bet tagad šeit viņš ir mierināts un jūs ciešat (G3600). Papildus tam visam, starp mums un jums pastāv liela plaisa, ka tie, kas vēlas no šejienes pāriet pie jums, nevar, un lai neviens no turienes pie mums nepārietu.’ “Viņš teica, "Tāpēc es jums jautāju, tēvs, ka tu viņu aizsūtīsi uz mana tēva māju; jo man ir pieci brāļi, lai viņš varētu tiem liecināt, tāpēc viņi arī nenonāks šajā moku vietā (G931).’ “Bet Ābrahāms viņam sacīja, 'Viņiem ir Mozus un pravieši. Ļaujiet viņiem klausīties viņos.’ “Viņš teica, ‘Nē, tēvs Ābrahāms, bet ja kāds iet pie viņiem no miroņiem, viņi nožēlos grēkus.’ “Viņš viņam teica, “Ja viņi neklausa Mozum un praviešiem, tos arī nepārliecinās, ja kāds augšāmcelsies no miroņiem.’ ” (Lk 16:22-31)

Ievērojiet šādus punktus:

• Bagātā vīra brāļi joprojām ir dzīvi; tāpēc Jēzus apraksta to, kas notiek ar kādu drīz pēc nāves, nevis to, kas notiek visas pasaules pēdējā spriedumā.
• Ne visi dodas uz Hadesu. Mums saka, ka Lācars, pret kuru dzīvē izturējās slikti, tiek nogādāts ‘Ābrahāma klēpī,’ kur viņš tiek mierināts.
• Bet abu vīriešu atšķirīgā attieksme, pat pirms Dieva pēdējā sprieduma, atklāj kaut ko svarīgu par Dieva raksturu. Viņš nevēlas, lai šīs pasaules netaisnības ieilgtu ilgāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams; tātad, pat pirms viņa galīgā sprieduma pasludināšanas, viņš ir sācis mierināt nomocītos un nest atriebību vainīgajiem.
• Vai tas nozīmē, ka ikviens, pret kuru dzīvē ir slikti izturēts, automātiski tiek atbrīvots no Hades? Vai arī Lācars tika paņemts Ābrahāma klēpī, jo, neskatoties uz visu, viņš palika dievbijīgs ebrejs? Neviens jautājums nav skaidri atbildēts; jo tā nav līdzības īstā būtība.
• Būtiskākais ir tas, ka bagātais vīrs dzīvoja greznā vienaldzībā pret apkārtējo vajadzībām.. Tas bija par spīti tam, ka katrs ebrejs kopš bērnības bija mācīts, ka šāda uzvedība Dievam nav pieņemama.¹ Bagātā vīra arguments bija, 'Bet noteikti, ja cilvēki patiešām zinātu, ka Bībeles mācība ir patiesība, tad viņi darītu pareizi.’ Bet Jēzus stāsta, ka atbilde bija tāda nekādi pierādījumi neatrisinās problēmu, ja cilvēki īsti nevēlas klausīties. Rūpīgi ievērojiet šo punktu. Mēs pie tā atgriezīsimies vēlāk.

Iepriekš citētajā fragmentā jūs esat pamanījuši, ka dažiem vārdiem seko cipari iekavās, kas sākas ar “G”. Tie ir pazīstami kā “Spēcīgie skaitļi.”² Tie, kuriem ir “G’ prefiksu izmanto, lai identificētu konkrētus vārdus grieķu tekstā, neatkarīgi no tā, kā tie faktiski tiek tulkoti. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību 3 konkrēti šajā tekstā lietotie vārdi:

• ciešanas (G3600). Šis vārds ir atrasts 4 reizes N.T. un tikai Lūkas rakstos; divreiz šeit, plus Lk 2:48 un Acts 20:38. Pēdējos divos gadījumos, konteksts skaidri parāda, ka Lūka lieto šo vārdu garīgās ciešanas nozīmē, vai sērojot, nevis fiziskas sāpes. To apstiprina šī paša vārda lietojums Vecās Derības Septuagintas tulkojumā grieķu valodā..
• mocīties (G931). Tas ir atrodams tikai 3 reizes N.T.; divreiz šajā līdzībā (Lk 16:23,28) un iekšā Mt 4:24. Pēdējais ir sastopams dažādu cilvēku traucējumu aprakstā – slimība, tiek turēti "mocās", dēmonu apsēstība, vājprāts un paralīze. Ir 11 citi šī vārda piemēri Septuaginta O.T.: 4 reizes iekšā 1Samuel 6:3-17 atsaukties uz "vainas upurēšanu".’ izgatavojuši filistieši; iekšā Ezekiel 3:20 & 7:19 tas tulko ebreju valodā kā "klupšanas akmens"; iekšā Ezekiel 12:18 ebreju valodā par satraukumu vai trīci; un iekšā Ezekiel 16:52,54 & 32:24,30 par negodu vai kaunu. Visi Septuagintas piemēri attiecas uz ideju, ka cilvēki tiek novesti līdz atmaksas punktam par viņu personīgo vainu un apkaunojumu.. Tas ir labi saprotams arī šīs līdzības kontekstā; un arī iekšā Mt 4:24, kā neatrisināts rūgtums, vainas apziņa un kauns jau sen ir atzīti par daudzu prāta un ķermeņa traucējumu cēloņiem (piem. Pro 17:22). Skaidri, neviena no šīm pieredzēm nekādā ziņā nebija patīkama un dažos gadījumos varēja būt saistīta ar ievērojamām fiziskajām sāpēm: bet, kā ar mokām, tā nav šī vārda galvenā nozīme.
• liesma (G5395). Šis vārds nozīmē gaismas uzliesmojumu. Tas parasti attiecas uz liesmu no uguns; lai gan ne vienmēr burtiska liesma. (Septuagintas atveidē Judges 3:22 tas pat tulko ebreju valodā, lai apzīmētu ļoti noslīpētu naža asmeni: lai gan tas ir ārkārtēji.) Jāatzīmē, ka šis vārds tiek lietots 7 reizes N.T.; un visā 6 citos gadījumos tas ir skaidri kvalificēts ar vārdu, ‘ugunsgrēks’ — kaut arī iekšā 4 no šiem (Heb 1:7; Rev 1:14; 2:18 & 19:12) šķiet, ka tas ir vienkārši vizuāls vai metaforisks salīdzinājums. Bet šajā fragmentā (neskatoties uz to, ko saka daži tulkojumi) ‘ugunsgrēks’ nav minēts — tikai karstums un slāpes. Tātad varētu būt pamatots iemesls apgalvot, ka liesma šeit var būt nefiziska, piemēram, Dieva svētuma liesmojošais karstums un gaisma, atklājot vīrieša grēku un kaunu (skat Jn 3:19-20).

Bet atcerieties, ka tas, par ko mēs šeit runājam, ir periods pirms Dieva pēdējā sprieduma. Tātad, ko Jēzus saka par to, kas notiek pēc tam?

Gehenna

Mums jau ir atzīmēja ka pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras ebreju parastā prakse bija pievienot publisku ebreju rakstu lasīšanu ar skaidrojošu pārfrāzi aramiešu valodā.. The ‘Targums Džonatans‘³ nodrošina apstiprinātus atveidojumus daudzām pravietiskajām grāmatām. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Jesajas pēdējo pantu:

“Viņi dosies uz priekšu, un skaties uz to vīru līķiem, kuri ir pārkāpuši mani: jo viņu tārps nemirs, un viņu uguns neizdziest; un tie būs riebīgi visai cilvēcei.” (Isa 66:24)

Targum to atveido kā:

Un viņi izies, un paskaties uz vīriešu līķiem, grēcinieki, kuri ir sacēlušies pret Manu Vārdu: jo viņu dvēseles nemirs, un viņu uguns neizdziest; un ļaunie tiks tiesāti Gehennā, kamēr taisnie teiks par viņiem, mēs esam redzējuši pietiekami daudz.

Diezgan mulsinošs vārds, ‘tārps’ tiek interpretēts kā "dvēseles".,’ tādējādi liekot domāt, ka “dvēseles’ nemirsti; un skaidrojošā frāze, ‘ ļaunie tiks tiesāti Gehenna‘ ir pievienots. Beidzot, pēdējā frāze ir grozīta, lai norādītu, ka sods ir ierobežots. Kā minēts iepriekš, Mūsdienu ebreju tradīcija uzskata, ka maksimālais laiks, kas pavadīts in Gehenna ir ne vairāk kā 12 mēnešus.

tomēr, Marks pieraksta, ka Jēzus atsaucas uz šo pašu Jesajas pravietojumu:

Ja tava roka liek tev paklupt, nogriez to. Labāk, lai tu ieej dzīvē sakropļots, nevis ar divām rokām, lai ieietu Gehennā, neremdināmajā (G762) uguns (G4442), ‘kur viņu tārps (G4663) nemirst (G5053), un uguns (G4442) nav dzēsts (G4570).’ Ja jūsu pēda liek jums paklupt, nogriez to. Labāk, lai tu ieej dzīvē klibs, tā vietā, lai jūsu abas kājas tiktu iemestas Gehennā, ugunī (G4442) kas nekad netiks dzēsts (G762) – ‘kur viņu tārps (G4663) nemirst (G5053), un uguns (G4442) nav dzēsts (G4570).’ Ja jūsu acs liek jums paklupt, izmet to ārā. Labāk, ja tu ieej Dieva valstībā ar vienu aci, tā vietā, lai divas acis tiktu iemestāmas uguns Gehennā (G4442), ‘kur viņu tārps (G4663) nemirst (G5053), un uguns (G4442) nav dzēsts (G4570).’ (Mar 9:43-48)

Jēzus mācekļi nebija ebreju zinātnieki (Acts 4:13); un tāpēc, iespējams, būtu labāk pazīstami ar Targuma vārdiem nekā oriģinālā ebreju valoda. Bet, izņemot apstiprinājumu, ka viņš apraksta ‘Gehenna,’ Jēzus paliek pie Jesajas sākotnējā formulējuma, 'viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.’ Viņš arī izlaiž panta beigas; neapspriežot citu attieksmi: taču nemēģinot likt domāt, ka tā ilgumam ir kādi ierobežojumi.

Aplūkojot atzīmēto vārdu nozīmes, varam atzīmēt sekojošo:

• uguns (G4442). Šis ir parasts grieķu vārds gandrīz jebkura veida ugunij, un vienmēr tiktu saprasts šādā veidā, ja vien tas netiek mainīts kontekstā (piem. 'uguns no debesīm’ var interpretēt kā "zibens").
• neremdināms (G762) un dzēsts(G4570). G762 ir negatīvs īpašības vārds, kas izveidots no darbības vārda, G4570 ; tāpēc abos gadījumos Jēzus uzsver, ka uguns raksturs ir tāds, ka to nevar un netiks nodzēst. Šāds atkārtots uzsvars ļoti skaidri parāda, ka Jēzus vēlas, lai mēs zinātu, ka šī uguns pēc būtības ir pārdabiska un mūžīga.. (Un ļoti jābaidās, kā to uzsver paši Jēzus ieteiktie radikālie izvairīšanās pasākumi.)
• tārps (G4663). Šeit un Septuagintas tulkojumā lietotais grieķu vārds Is 66:24 var tikt tulkots kā “tārpiņš”.,’ ‘grub’ vai ‘slieka:’ nekad ‘dvēsele.’ Taču jāatzīmē, ka, oriģinālā ebreju valoda Is 66:24, tā vietā, lai lietotu vispārīgo vārdu grub, tārps vai tārps (H7415), izmanto ļoti konkrētu vārdu: “tole’ah” (H8438). Tas tiek tulkots kā ļoti noteikta veida koku nosaukums ("sārtināts grub", Kermes (or coccus) ilicis) vai arī no tās iegūtās spilgtās koši vai sārtinātās krāsas. Tā kā G4663 ir vispārīgs termins vārdam “grub”.’ ir skaidrs, ka tā ir pati grub, nevis tikai krāsa, tas ir paredzēts. Bet konkrētais ebreju nosaukums identificē kukaini, kas parasti barojas ar noteiktiem ozola veidiem, nevis trūdoša miesa. Mātīte pieķeras pie ozola kātiem vai lapām, veidojot kā pietūkušu sarkanu žulti; tā ķermenis darbojas kā dzīvs vairogs mazuļiem, līdz tie izšķiļas un galu galā patērē māti. Mātes izdalītā sarkanā krāsviela ir tik spēcīga, ka iekrāso lapas, jauni zariņi un paši zariņi; kuras savāc un žāvē.
• mirt (G5053). Katrā citā no 12 N.T. gadījumi, kas norāda uz bioloģisko nāvi: lai gan to varbūt šeit varētu lietot metaforiskā nozīmē; īpaši, ja to interpretē kā vainu par nepiedotu grēku.

Bet ievērojiet to, tāpat kā uguns tiek attēlota kā nebeidzama, tāpat ir arī šo asinssarkano grubuļu atbaidošais tēls, kas aptver visu, kas paliek no pārkāpējiem. Un mums nav stāstīts, kā kāds iztur bez turpmākām degvielas vai pārtikas piegādēm. Mēs zinām, ka Mozus’ krūms nodedzis, neapēdot. Bet ar ko šie grumbuļi it kā barojas? Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma vēlāk.

Pilnības labad, Īsi pieminēšu sekojošos saistītos fragmentus:

• Mat 18:6-9 Šķiet, ka tā ir tā paša dialoga saīsinātā versija Mark 9:43-48. Tas gandrīz noteikti ir vienas un tās pašas sarunas neatkarīgs atveidojums. Konteksts (liekot bērniem apmaldīties) ir tas pats, tāpat kā dzejolis (Isa 66:24) ko Jēzus citē. Bet, kur Mark 9:43,45 runā par, "uguns, kas nekad netiks nodzēsta,’ Metjū to sauc par "mūžīgu". (G166) uguns". Šis grieķu vārds ‘aionios‘ parasti tiek tulkots "mūžīgs".’ vai "mūžīgs".:’ bet daži apgalvo, ka tas ir jāatveido, ‘Eonija’ vai, "vecuma laikā.’ Drīzumā mēs to apspriedīsim sīkāk.
• Mat 5:29-30 ir iepriekš minētā daudz saīsināta versija: bet atrodams Kalna sprediķī.
• Mat 23:33 citē Jēzu’ vārdus rakstu mācītājiem un farizejiem: ‘Jūs čūskas, jūs odžu pēcnācēji, kā tu izbēgsi no tiesas (G2920) no Gehennas?’ Šis grieķu vārds ‘krisis,’ norāda, ka Gehenna ir vieta tiesai; un Jēzus skaidri norāda, ka viņu ebreji un labestības profesijas viņus, visticamāk, neatbrīvos no soda.

Otrā nāve

“Nebaidieties no tiem, kas nogalina (G615) ķermeni, bet nespēj nogalināt (G615) dvēsele. Drīzāk, bīsties no tā, kas spēj iznīcināt (G622) gan dvēsele, gan ķermenis Gehennā.” (Mat 10:28)

Lai gan Jēzus nekad tieši neizmantoja šo izteicienu, "otrā nāve,’ viņa zemes kalpošanas laikā, iepriekš minētā atsauce norāda uz to, viņa domāšanā, tas bija saistīts ar Gehennas sodīšanu. G615, ‘apokteino,’ parasti nozīmē "nogalināt".’ vai, burtiskāk, "iztikt, nogriežot dzīvi;’ lai gan ne tādā nozīmē, lai iznīcinātu visu, kas paliek. Bet G622, ‘apollumi,’ nozīmē “likvidēt ar iznīcināšanas aktu”.’ Atkal, mēs to apspriedīsim sīkāk vēlāk.

Rūgta nožēla ārējās tumsas ugunī

Apsveriet tālāk minētos Jēzus teicienus, kurus citēja gan Matejs, gan Lūka:

Mat 8:11-12 Es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem, un apsēdos ar Ābrahāmu, Īzaks, un Jēkabs Debesu Valstībā, bet Valstības bērni tiks izmesti (G1544) ārējā (G1857) tumsa (G4655). Tur (G1563) būs raudāšana un zobu griešana.

Luk 13:28 Tur (G1563) būs raudāšana un zobu griešana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, un Īzāks, un Jēkabs, un visi pravieši, Dieva valstībā, un jūs paši spiedāt (G1544) ārā (G1854).

Jēzus uzrunā ebreju tautu, cēlies no Ābrahāma, Īzāks un Jēkabs; kura nākotnes vīzija bija par Mesijas iespējamo atnākšanu, viņu pašu ķēniņa Dāvida pēctecis, lai izveidotu Dieva valstību uz zemes. Kā tāds, viņi uzskatīja sevi par “Karalistes bērniem”.’ Īpaši ņemiet vērā šādus punktus:

• Pirmkārt, Jēzus viņus ļoti brīdina, ka patiesībā viņiem draud nopietns risks tikt piespiedu atraidīšanai. G1544 burtiski nozīmē "izmest ... ārā"; bet ja tas nebūtu pietiekami skaidrs, Lūks skaidri pievieno G1854 ("prom no").
• Otrkārt, viņš šo vietu raksturo kā "ārēju". (G1857) tumsa (G4655)'. G1857 ir G1854 savienojums, vēlreiz uzsverot noraidījuma un atdalīšanas ideju. G4655, ‘tumsa,’ dažreiz tiek lietots "neskaidrības" nozīmē: bet N.T. tas visbiežāk tiek pasniegts kā gaismas trūkums fiziskā vai morālā nozīmē.
• Treškārt, viņš skaidri norāda, ka šāda pieredze radīs rūgtumu, apzināta nožēla pret tiem, kas šādā veidā atstumti, kā norāda frāze, ‘raudāšana un zobu griešana.’ Zobu griešana viņu kultūrā bija ārkārtēja rūgtuma izpausme (vai pat dusmas – Acts 7:54).
• Beidzot, ņemiet vērā, ka termins, ‘tur (G1563)', nav abstrakts vai nejaušs vārds: tas norāda uz konkrētu vietu, ārējais reģions, uz kuru nosūtīti noraidītie.

Mateja evaņģēlijā ir vēl četras atsauces uz Jēzus teicieniem, kas sasaucas ar šo tēmu "raudāšana un zobu griešana".:

Mat 13:40-42 Tāpēc nezāles tiek savāktas un sadedzinātas (G2618) ar uguni (G4442); tā tas būs arī šī laikmeta beigās (G165). Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un viņi savāks no Viņa Valstības visu, kas rada apgrēcību, un tie, kas dara netaisnību, un iemetīs tos uguns krāsnī (G4442). Tur (G1563) būs raudāšana un zobu griešana.

Mat 13:49-50 Tā tas būs arī pasaules galā (G165). Eņģeļi nāks ārā, un nošķiriet ļaunos no taisnajiem, un iemetīs tos uguns krāsnī (G4442). Tur (G1563) būs raudāšana un zobu griešana.

Mat 22:13 Tad ķēniņš sacīja kalpiem, ‘Sasien viņam rokas un kājas, aizved viņu prom, un mest (G1544) viņu ārpusē (G1857) tumsa (G4655); tur (G1563) ir vieta, kur būs raudāšana un zobu griešana.’

Mat 25:30 Izmet ārā (G1544) nerentabls kalps ārā (G1857) tumsa (G4655), kur tur (G1563) būs raudāšana un zobu griešana.’

No tiem mēs varam izvēlēties šādus papildu punktus:

• Šķiet, ka visi šie panti attiecas uz vienu un to pašu vietu, ‘kur būs raudāšana un zobu griešana.’
• Ja tie visi attiecas uz vienu un to pašu vietu, tad šī ‘uguns krāsns’ ‘ārējā tumsā’ jādarbina ar neparastu uguni: bet kaut kāda tumša uguns, kas neizstaro gaismu.
• Kad nezāles ir sadedzinātas (G2618) ar uguni (G4442),’ G2618 nozīmē “sadedzināts”.,’ (t.i. lai nekas cits kā pelni nepaliktu). Tāpēc nav nepamatoti jautāt, vai var ierosināt līdzīgu iznīcināšanu tiem, kas tiek iemesti "uguns krāsnī". (G4442)'. Mēs to apsvērsim sīkāk vēlāk.
• Abas atsauces Matthew 13:24-50 ir no līdzībām, kas apraksta notikumus laikmeta/pasaules beigās. Angļu vārds, ‘Aeon,’ sākotnēji bija grieķu vārda "aion" transliterācija’ (G165)) un pēc nozīmes paliek tam ļoti tuvu. Bet ir būtiskas atšķirības, kuru mēs sīkāk apspriedīsim A pielikums.
• Līdzība iekšā Matthew 22:2-14 arī šķiet, ka koncentrējas uz beigu laika notikumiem, aprakstot laulību banketu, kurā sākotnējie viesi tiek noraidīti, kopā ar kādu, kurš mielastā iekļuva bez kāzu apģērba. (Tā kā to parasti nodrošināja saimnieks pie ieejas, tas nozīmē, ka viņš bija noraidījis saimnieka dāsnumu vai mēģinājis kādā citā veidā ložņāt.)
• No otras puses, Mat 25:14-30 stāsta, kā arī slinks kalps tiek sūtīts ārējā tumsā.
• Lai gan šķiet, ka šie fragmenti attiecas uz vienu un to pašu vietu, pēdējais 2 aprakstīt ļoti dažādus apstākļus. Vai tas nozīmē, ka slinko kalpu piemeklē tāds pats liktenis kā ļaunajam; vai arī ir iespējams, ka gala rezultāts ir atšķirīgs?

Turpini lasīt …

Zemsvītras piezīmes

1. Skat, piemēram, Lev 19:9-10, Deut 16:11-14, Job 31:16-22, Ir 58:4-11[/x].
2. Šie skaitļi atbilst ierakstiem grieķu vārdu vārdnīcā no Džeimsa Stronga grāmatas Strong's Exhaustive Concordance, S.T.D., LL.D.
3. “Haldeju pārfrāze par pravieti Jesaju’ [autors Džonatans b. Uzziel] tr. autors C.W.H. Pauli, Londonas biedrības nams, 1871, lpp. 226. Publisks īpašums. Pieejams no Google grāmatas.